Kas ir riska novērtējums?
Riska novērtējums ir noteikts saskaņā ar Eiropas Mašīnu direktīvu. Direktīva nosaka, ka Eiropā izmantoto mašīnu ražotājam, pirms mašīnas laišanas tirgū (t.i., tās faktiskās pārdošanas), ir jāveic riska novērtējums.
Termins “Riska novērtējums” bieži tiek lietots dokumentam, kurā rakstiski tiek dokumentēts Riska novērtējuma rezultāts. Bet “Riska novērtējums” ,konkrētāk, ir process, kurā tiek noteikts, kādi riski pastāv mašīnai, cik nopietni tie ir un kādi pasākumi tiek veikti, lai risku samazinātu. Tas attiecas tikai uz drošības un negadījumu riskiem cilvēkiem, kuri strādā ar mašīnu vai pie tās vai atrodas mašīnas ietekmes sfērā.
Riska novērtējuma galvenais uzdevums ir padarīt mašīnu pietiekami drošu, lai mašīnas kalpošanas laika posmā netiktu apdraudēta cilvēka dzīvība: no transportēšanas līdz demontāžai.
ES mašīnu direktīva nosaka, ka riska novērtējums ir jāveic un jādokumentē rakstiski. Lai mašīnu laistu tirgū Eiropā un, lai tā atbilstu likumam, tai ir nepieciešama “CE” zīme. Šo marķējumu – mašīnām – neizsniedz iestāde vai paziņotā institūcija, bet ražotājs var pats sertificēt un izsniegt “CE” deklarāciju. Tomēr, lai nodrošinātu juridisku atbilstību, cita starpā, ir jāveic riska novērtējums.
Kādos gadījumos ir nepieciešams riska novērtējums?
Riska novērtējums ir nepieciešams visiem produktiem, uz kuriem attiecas EK direktīva par mašīnām. Tie ir visi izstrādājumi ar vismaz vienu kustīgu daļu, ko darbina jebkas (izņemot tieši cilvēks vai dzīvnieks) vai, ko paredzēts darbināt ar jebko, piemēram, darbgaldu, bezvadu skrūvgriezi vai pat, piemēram, motorizēti garāžas vārti ar atsperu mehānismu. Ir arī saraksts ar citiem produktiem, kas neatbilst šīm īpašībām, bet uz kuriem attiecas Mašīnu direktīva. Lai noteiktu, vai produkts ietilpst Mašīnu direktīvas darbības jomā (un līdz ar to ir nepieciešams riska novērtējums), ir vērts izpētīt direktīvas 1. panta darbības jomu.
Mašīnu direktīvā arī ir nošķirtas pilnīgas un daļēji komplektētas mašīnas. Daļēji komplektēta mašīna ir vienība vai komplekts, ko paredzēts iestrādāt citā mašīnā (t.i., to nevar izmantot vienu pašu). Tomēr tam nav nozīmes jautājumā par to, vai ir nepieciešams riska novērtējums, jo riska novērtējums ir nepieciešams abos gadījumos.
Kā sagatavo riska novērtējumu?
Riska novērtējuma ietvaros pārbaudāmie kritēriji ir noteikti standartā ISO 12100, kas arī nosaka, kāds saturs ir nepieciešams riska novērtējuma dokumentācijai. Standarts paredz, ka riska novērtējums ir jāveic projektēšanas procesā. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka drošības jautājums tiek ņemts vērā ļoti agrīnā projektēšanas procesa posmā. Tas ir tāpēc, ka parasti izmaiņu veikšana ir daudz laikietilpīgāka un dārgāka, jo vēlāk veicat izmaiņas projektēšanas un ražošanas procesos.
Riska novērtējums ir iteratīvs process, kurā pirmais solis ir noteikt bīstamos punktus. Tās var būt, piemēram, karstas virsmas, saspiešanas punkti vai tamlīdzīgi. Apdraudējumu identificēšanai parasti ir nepieciešama liela pieredze. Ir arī daudzi standarti, kas attiecas uz dažāda veida apdraudējumiem, kas var palīdzēt identifikācijai.
Otrais solis ir riska novērtēšana. Tam jāņem vērā iespējamā kaitējuma nopietnība, rašanās iespējamība, bīstamajā zonā pavadītā laika ilgums un iespēja izvairīties no apdraudējuma.Pēc riska novērtējuma var noteikt, vai ir nepieciešami pasākumi riska samazināšanai.
Kā trešais solis ir noteikt vienu (vai vairākus) riska samazināšanas pasākumus, ievērojot šāda secību:
1. Projektēšanas pasākumi riska samazināšanai.
Drošākais risinājums ir pārveidot dizainu tā, lai risks tiktu pilnībā novērsts. Piemēram, attālumu starp divām sastāvdaļām var palielināt tā, lai vairs nepastāvētu saspiešanas risks.
2. Aizsardzības pasākumi riska samazināšanai.
Otrs drošākais risinājums ir nodrošināt mehānisku vai elektronisku aizsardzības līdzekli (piemēram, drošības žogu vai gala slēdzi, kas aptur motoru, kad durvis tiek atvērtas).
3. Brīdinoši pasākumi riska samazināšanai.
Ja nav iespējams izveidot projektēšanas vai aizsardzības pasākumus, tad iespējams izveidot (t.i., uzrakstīt) brīdinājumu ar norādījumiem cilvēkiem, kuri strādā ar produktu. Šo brīdinājumu var novietot kā uzlīmi netālu no bīstamības punkta, vai arī to var iekļaut lietošanas rokasgrāmatā.
Tad, kad pasākumi ir noteikti, risks ir jāpārvērtē. Ja tas joprojām nav pietiekami samazināts, ir jānosaka turpmāki pasākumi. Tādējādi katram atsevišķam riskam tiek veikts pilns izvērtējams līdz risks ir samazināts līdz pieņemamam līmenim.
Standarti riska novērtēšanas procesā
Standartiem ir svarīga loma riska novērtēšanā. Tāpēc svarīgi izpētīt standartus pirms novērtējuma uzsākšanas.
Standartu iedalījums:
A tipa standarti(drošības pamatstandarti).
Sniedz pamatjēdzienus, projektēšanas principus un vispārīgus aspektus, ko var piemērot mašīnām;
A tipa standartu piemērs: EN ISO 12100 – Vispārīgie projektēšanas principi
B tipa standarti(vispārējie drošības standarti).
Attiecas uz vienu drošības aspektu vai viena veida drošības pasākumiem, ko var izmantot plašā mašīnu klāstā;
B1 tipa standartu piemēri:
EN ISO 13851 — ar drošību saistītās vadības sistēmu daļas
DIN EN ISO 14120 – Aizsardzības ierīču izvietojums
B2 tipa standartu piemēri:
EN 574 – Divu roku vadības ierīces un
EN 953 – Fiksēti aizsargi
C tipa standarti(mašīnu drošības standarti).
Attiecas uz detalizētām drošības prasībām konkrētai mašīnai vai mašīnu grupai.
C tipa standartu piemēri:
EN ISO 16092-3 — Hidrauliskās preses
EN 415, 1-10 – Iepakošanas iekārtas
EN 12409 – Termoformēšanas mašīnas
C tipa standarti ir īpaši izstrādāti noteikta veida mašīnām un nosaka konkrētas drošības prasības šīm mašīnām. Principā, šo C tipa standartu autori ir veikuši vispārīgu riska novērtējumu konkrētajam mašīnas tipam. Tas nodrošina labu pamatu Jūsu mašīnas riska novērtējumam. Tomēr C tipa standarts neaizstāj riska novērtējumu. Tas ir tāpēc, ka paša dizains var saturēt apdraudējumus, kurus standarta autori nevarēja ņemt vērā, jo viņi nevar zināt konkrēto dizainu.
Harmonizētie standarti.
ES nosaka, kuri standarti rada atbilstības prezumpciju. Ja šie saskaņotie standarti tiek ievēroti, mašīnu ar lielu varbūtības pakāpi var uzskatīt par drošu. Šo standartu pārkāpums liecina, ka drošības pasākumi nav ievēroti.
Saskaņoto standartu saraksts periodiski tiek publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī.
Kā izskatās riska novērtējums?
Ne Mašīnu direktīvā, ne ISO 12100 nav ietvertas nekādas formālas prasības riska novērtējuma pierādīšanai. Tādējādi, ir neskaitāmas veidnes, kuras var izmantot riska novērtējumam. Tomēr ir svarīgi, lai tiktu iekļauti šādi elementi:
• Produkta apraksts
• Piemēroto standartu un noteikumu saraksts
• Atsevišķu bīstamo punktu saraksts ar riskiem, novērtējums un riska samazināšanas pasākumi
• Piemērojamo un atbilstošo veselības un drošības prasību saraksts saskaņā ar Mašīnu direktīvu
Kas drīkst sagatavot riska novērtējumu?
Katram ražotājam ir atļauts patstāvīgi sagatavot riska novērtējumu. Mašīnu direktīva vai tirgus uzraudzības iestādes neprasa īpašu apmācību. Ikviens var sagatavot Riska novērtējumu, bet kvalitatīvai tā sagatavošanai nepieciešama pieredze, lai spētu izvērtēt atiecināmos standartus, identificēt riskus un atrast atbilstošus drošības pasākumus.
LV 
EN